ceturtdiena, 2020. gada 17. decembris

More relevant than ever before

These are the days of the open hand. They will not be the last. Look around now: these are the days of the beggars and the choosers, this is the year of the hungry man whose place is in the past, hand in hand with ignorance and legitimate excuses.

The rich declare themselves poor, and most of us are not sure if we have too much, but we'll take our chances. I sang twenty years and a day, but nothing changed. The human race found some other guy and walked into the flame. And it's hard to love, there's so much to hate. Hanging on to hope when there is no hope to speak of. And the wounded skies above say it's much too late. Then maybe we should all be praying for time. Do you think we have time?

These are the days of the empty hand. Oh, you hold on to what you can, and charity is a coat you wear twice a year. This is the year of the guilty man. Your television takes a stand, and you find that what was over there is over here. So you scream from behind your door. Say, "What's mine is mine and not yours. I may have too much but I'll take my chances." I sang twenty years and a day. 'Cause nothing changed, the human race found some other guy and walked into the flames.

It's hard to love, Jesus, there's so much to hate! Hanging on to hope when there is no hope to speak of. And the wounded skies above say it's much too late. Then maybe we should all be praying for time. Do you think we have time? Lord, give us time.



And you cling to the things they sold you. Did you cover your eyes when they told you that he can't come back? 'Cause he has no children to come back for.

piektdiena, 2020. gada 6. novembris

The Iron Lady

“It used to be about trying to do something. Now it's about trying to be someone.”
Margaret Thatcher

svētdiena, 2018. gada 29. aprīlis

Around

ceturtdiena, 2016. gada 12. maijs

Detour Ahead



Smooth road, clear day
But why am I the only one travelin' this way?
How strange the road to love should be so easy
Can't you see the detour ahead?
Wake up, slow down
Before you crash and break your heart, gullable clown
You fool, you're headed in the wrong direction
Can't you see the detour ahead?
The further you travel, the harder to unravel the web
she spins around you
Turn back while there's time, don't you see the danger sign
Soft shoulders surround you
Smooth road, clear night
Oh lucky me that suddenly I saw the light
I'm turning back away from all that sorrow
Smooth road, clear day
No detour ahead
The further you travel, the harder to unravel the web
she spins around you
Turn back while there's time, don't you see the danger sign
Soft shoulders surround you

pirmdiena, 2015. gada 2. novembris

Reminder

If you think you are not violent, think about all times you criticise, complain, condemn.

ceturtdiena, 2015. gada 15. janvāris

pirmdiena, 2015. gada 5. janvāris

And the life we'd lead if we could only be free



What is this thing in life that persuades me to spend time away from you? If you can answer this you can have the moon. This is the place to be, anyway you can see there's a lovely view. Why are there always so many other things to do?

Distractions, like butterflies are buzzing 'round my head. When I'm alone I think of you and the life we'd lead if we could only be free from these distractions.

The postman's at the door while the telephone rings on the kitchen wall, pretend we're not at home and they'll disappear. I want to be with you, tell me what I can do, nothing is too small. Away from all this jazz we could do anything at all.

Distractions, like butterflies are buzzing 'round my head. When I'm alone I think of you and the things we'd do if we could only be through with these distractions.

I'll fond the peaceful place far away from the noise of a busy day where we can spend our nights counting shooting stars.

Distractions...

piektdiena, 2014. gada 26. septembris

Коффбой. (Минздрав рекомендует!)

  • Уже 55-ое августа, но как-то прохладно для лета.
  • Меня переполняют 2 чувства: пессимизм и пофигизм. Поэтому у меня всё фигово, но мне как-то пофиг.
  • Я часто говорю "как хотите" потому, что говорить "мне пофиг" некультурно.
  • Мальчик, воспитанный блогерами, довел учитeльницу до истерики комментариями в дневникe.
  • Когда полностью и безоговорочно доверяешь человеку, то получаешь одно из двух: или надёжного друга на всю жизнь, или урок на всю жизнь.
  • – На какой вопрос нельзя ответить «да»?– Ты выспался?
  • Иногда так хочется ударить человека, но он, сволочь, в мониторе.
  • Хочу, чтобы ты любила меня, как Канье Уэст любит Канье Уэста.
  • Хочу пиццу, колу, шоколадочки, булочки, конфетки и чего-нибудь пожрать.
  • У каждого мужика есть три вида одежды: 1. На выход. 2. Домашняя. 3. Домашняя, в которой можно сходить в магазин.
  • Не плачь. Ты не жирная. Просто родители специально заботливо откормили тебя, чтобы оградить от стриптиза и проституции.
  • 3 буквы, а столько счастья. Е Д А
  • В зелёном чае без сахара самое вкусное - это чувство собственного превосходства.
  • - Ты меня любишь? - Да. - А как? - Как ни странно.
  • Я лентяй-перфекционист. Меня раздражает бардак, но мне лень его убирать.
  • Если я долго не беру трубку, то скорее всего идите нафиг!
  • - Скажите, что заставляет вас напиваться каждый день? - Ничего не заставляет, я доброволец.
  • Сначала настрою кучу планов на день, а потом мне лень.
  • - У вас водка есть? - А тебе 18 есть? - А у вас лицензия есть? - Ну ладно, ладно, чего завелся-то сразу.
  • Врач-рентгенолог не считает, что внутренний мир женщин очень сложный и какой-то особенный.
  • Весна - аллергия. Лето - скука. Осень - депрессия. Зима - холод и простуда. Оптимизм - мой конек.
  • —Вы наступили мне на ногу. —Приношу глубочайшие извинения, простите. —Мы же в московском метро. —А. Точно. Чтоб ты сдох, ублюдок.
  • То состояние, когда жареной картошечки хочется больше, чем найти свое место в этом мире.
  • Кто-то из великих  сказал, что женщинам нужно всего лишь внимание. Он хоть представлял себе, что значит это: "Всего лишь"?
  • Я могу выдержать предательство от кого угодно, НО НИКАК НЕ ОТ КОТА, КОТОРЫЙ УШЕЛ НОЧЬЮ СПАТЬ В ДРУГУЮ КОМНАТУ, НЕТ!
  • Господи, а можно наоборот? Утром хотеть жрать, а ночью спать!
  • Ты поймешь всю крохотность годами накопленных знаний и опыта, когда семилетний ребенок спросит у тебя: «Почему шуршит кулек?»
  • Если она одна на миллион, то таких, как она 7125 человек.
  • Мама, смотри, я лежу на диване без планов на будущее.
More: https://twitter.com/koffboy 



sestdiena, 2014. gada 24. maijs

Tests šmests

Kaut kas jāieraksta, velns zina kas.

E un V

trešdiena, 2014. gada 7. maijs

Teuvo Tulio

Paldies draugiem, kas atnāk ciemos ar pārtiku un terapeitu, un aizvelk uz bezmaksas (!) Latvijas filmu maratona ietvaros izrādīto filmu par Teuvo Tulio. Es neko par šo te Tulio nezināju, bet tagad dikti gribētu noskatīties kādu viņa filmu.

Kas ir Teuvo Tulio? Diezgan mītiska persona. Vikipēdijā teikts, ka viņa tēvs esot turku un poļu izcelsmes, bet māte - latviešu un persiešu. Puika piedzima 1912. gadā un uzauga Latgalē, vecvecāku audzināts. Viņš domāja, ka tie ir īstie vecāki, un tikai vēlāk uzzināja, kas ir viņa mamma. Mamma uzradās atpakaļ Latgales miestā pēc Tulio vectēva nāves. Tolaik Tulio nemaz vēl nesauca Tulio, viņu sauca Teodors Tugajs, īsi - Fedja. Mamma paņēma 10 gadus veco Fedju un aizveda uz Somiju. Tur viņš nodzīvoja līdz savai nāvei 2000. gadā un ierakstīja savu vārdu Somijas kinovēsturē. Teuvo jaunībā sāka filmēties mēmajās filmās, bet vēlāk pievērsās kinorežijai. Viņa darbu zelta fonds tika radīts 20. gs. 30.- 50. gados. Tulio radīja pavisam 16 filmas un piedzīvoja gan slavu, gan ignoranci. 80. gados somi viņu atklāja no jauna. Tulio kaislīgās, ekspresīvās, iespaidīgās filmas ir neparasta un īpaša somu kino klasikas daļa, kas, starp citu, esot pamatīgi ietekmējusi Aki Kaurismeki.

Latvijā līdz 90. gadiem neviens nezināja, ka Tulio ir dzimis Latvijā. Patiesībā arī tagad to reti kurš zina, un Latgales ciemā, kurā nesen ir uzstādīts piemineklis Tulio, vietējie neizpratnē rausta plecus. Šis fakts ir iekļauts un garšīgi apspēlēts Kristīnes Želves filmā par Tulio, nosaukums "Fedja", kuru tad arī noskatījos 4. maijā. Želve ir uztaisījusi patiesi aizraujošu filmu par Tulio, radoši izmantodama visus (apjomā sāpīgi niecīgos) pierādījumus Teodora eksistencei Latvijā. Kristīne prasmīgi "savelk" kopā mazo Teodoru-Fedju ar Teuvo, Latviju ar Somiju, "tos laikus" ar "šiem laikiem", melnbalto ar krāsaino, uzminamo ar zināmo. Filmā ir pietiekami daudz stāstu (lasi, vārdu), bet šos stāstus padara dzīvus vizuālais - mākoņi, lauki, sejas (gan Latgalē safilmētās, gan sejas Tulio filmās)... Īsāk sakot, iesaku, noskatieties pie izdevības.

Bet es meklēšu izdevību noskatīties kādu Tulio filmu. Grāmatu - rakstu krājumu arī gribētos izlasīt.

Vērts izlasīt:
Kā Fedja kļuva par Teuvo Tulio (raksts Želves blogā)
Tulio par režisoru kļuva jau nomaļajā Latgales sādžā (intervija ar Želvi KDienā sakarā ar rakstu krājumu Fedja. Teodors. Tulio)
Kristīne Želve uzņēmusi filmu par latviešu izcelsmes somu kino režisoru Teuvo Tulio (lietišķs, relatīvi īss, bet diezgan izsmeļošs raksts nra.lv par filmu un saistīto)
Kristīne Želve. Fedja. Teodors. Tulio (īss, koncentrēts rakstiņš KDienā par attiecīgo rakstu krājumu)


pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Hate list

Nepiederu pie ļaužiem, kuriem kaifu sagādā ņemšanās ap to, kas nepatīk (tā vietā, lai pievērstos tam, kas patīk), bet man arī ir lietas, kas mani atkārtoti kaitina. Tāpēc nolēmu uztaisīt šo heitlisti. Mērķis neskaidrs, iespējams, vienkārši "norakstīt nost". Visu, kas ir uzkritis uz nerva, neatceros - parasti vispār to aizmirstu 3 sekundes pēc tam, kad esmu paniknojusies - bet dažas lietas uzpeld atkal un atkal, tajos mirkļos tad nu tās atceros... Citiem vārdiem, papildināšu sarakstu pēc apstākļiem un pēc vajadzības. Nu tad, aiziet!...

  • Neciešu izteicienus iz sērijas "dzīve pēc 40 tikai sākas!" Helou?! Līdz 40 bija kas - cilvēks nedzīvoja??
  • Neciešu izteicienus iz sērijas "viņš nodevās darbam par 120 procentiem". Helou?! 120 procenti neeksistē. 100 procenti ir maksimums.
  • Neciešu, ja cilvēks atnāk uz ballīti un vazājas apkārt ar drūmu ģīmi. Nē, nav visiem jābūt nemitīgi smaidīgiem, bet ja galīgi nespēj savākties kaut cik pieklājīgā izskatā, tupi mājās. Nevienam saviesīgā pasākumā nav jāskatās uz citu īgnajām izteiksmēm. Pēdējais piemērs - Šarlīze Terona 2014. gada Oskaros. Ar ļoti retiem izņēmumiem, viņas feiss saglabāja šāda veida grimasi. WTF?!
  • Ja pieaugušas sievietes sauc par meitenēm. Īpaši tās, kurām acīmredzami jau gadsimta ceturksni vairs nav jaunība. Es neteikšu, ka mani tas akurāt kaitina. Es saprotu, ka šīs tantes cenšas cita citu uzmundrināt, un varbūt ka tas nemaz nav tik slikti. Tomēr - man pārsvarā gadījumu tas tik un tā šķiet sasodīti stulbi. Un ikreiz, kad tāda tante nosauc/uzrunā MANI par meiteni, man jāsaraujas diskomfortā.
  • Kaut kādas nesaprotamas astītes matos. Ne funkcionāla jēga, ne estētiska bauda. Kaut kāds pīīīīīī. Es tiešām nesaprotu, kāpēc. Nu, kāpēc???
  • Bezgalīgā - un kļūdainā! - Marijas Antuanetes citēšana (par tām kūkām un maizi). Marija Antuanete nekad to nav teikusi. Mūslaikos nav pat jāiet uz bibliotēku, lai noskaidrotu tāda veida informāciju, pietiek iesist attiecīgos atslēgvārdus un iegūglēt. Bet nē, to nedarīs, turpinās vazāt šo stereotipisko, pseidokulturālo klišeju...
  • Neciešu, ja cilvēkus dēvē par "cilvēciņiem".
  • Neciešu, ja diskusijā oponents nevis diskutē par manis teikto, bet no pirksta izzīž kaut ko, ko es teikusi neesmu, un tad dedzīgi apstrīd to, gaidīdams no manis, lai es taisnojos, kālab es "tā teicu".
  • Eksaltētā pārnopietnība, sludinot tāda veida muļķības kā "sievietēm noteikti jāvalkā svārki, jo viņas uzņem enerģiju no zemes". Pat ja mēs iztēlotos, ka nudien sievietes "uzņem enerģiju no zemes" ---- pasūdīga tā enerģija, ja tai spēj patraucēt lieka auduma kārta kājstarpē, ne? :)
  • Izcili nevīžīga interpunkcija, ierakstot komentārus sociālajos tīklos vai rakstot īsziņas, vai citādi elektroniski komunicējot. Parasti iet roku rokā ar līdzīgi nevīžīgu gramatiku un banālu saturu. Raksturīgi: bārstīties ar daudzpunktēm, bagātīgi lietot izsaukuma zīmes (punkts kā pieturzīme netiek izskatīts), izvairīties no atstarpes taustiņa lietošanas, kur vajadzētu, un tendence spiest atstarpi starp tekstu un pieturzīmi. ("...kur.Esi !!... Kapc nezvani ??!!!!"; "Es un mana mīļais Dēliņš!!!!!..."; "Baudam rudeni.... Mmmm! .....")
  • Paniska atteikšanās klikšķināt uz hipersaitēm. Te jāpaskaidro, ka nav runa par aizdomīgām saitēm no aizdomīgiem sūtītājiem - proti, gadījumiem, kuros ir augsta ticamība, ka zem saites atrodas vīruss. Nē. Runa ir par saitēm no pazīstamiem cilvēkiem elektroniskajā saziņā vai interneta tekstā, kurā nav pamata domāt, ka zem saites slēpjas kaut kas bīstams vai neiederīgs. Man bija liels pārsteigums uzzināt, ka tādi tipāži ir. Viņi vienkārši neklikšķina, nekad un neko, principiāli. Turklāt viņi turpina sarunu tādā tonī, it kā būtu saitē ieskatījušies, un tu, cilvēks, nevari saprast, kāpēc viņš turpina atkārtoti jautāt par kaut ko, par ko saitē ir izsmeļoši izlasāms!
  • Novēlējums "Jauku dienu!" pasīvi agresīva un, kā likums, nejautāta (tātad uzspiesta) viedokļa nobeigumā.

ceturtdiena, 2013. gada 5. decembris

pirmdiena, 2013. gada 30. septembris

Erik Satie: Gnossienne nº 1



http://www.quickiwiki.com/en/Gnossiennes

From this blog:
Erik Satie - Gnossienne No.1

French composer Erik Satie (1866-1925) used for his pieces novel names such as "vexations", "croquis et agaceries" , "ogives". In 1893 he published the first of the "gnossiennes", a new word meant to describe a new type of composition.

There are different theories as to the meaning of the word, some relate it to the apparent involvement of Satie's with gnostic movements, others link it to the Theseus, Ariadne and Minotaur myth.

Satie was part of the early 20th century Parisian avant-garde, and according to critics his work "prophesied the major movements in classical music to appear over the next fifty years".

Several of the Gnossiennes were used for film soundtrack since the 1960's, this particular one - the first - proving to be a rather popular choice, featured in the Poirot episode "Five little pigs", "The painted veil" and "Chocolat" to mention just a few.

His work was also popular with modern performers like Frank Zappa, Steve Hackett and Blood Sweat & Tears who made various arrangements of Saties's piano pieces.

Trivia: word is that at the time of his death in 1925 his room was entered for the first and only time in 27 years, and in there amongst hordes of objects were found 4 pianos (never used for composing judging by the amount of dust and cobwebs), a total of 7 velvet suits (concealing several unknown compositions) and his portrait by Suzanne Valadon painted during their romance in 1893, all mixed with letters, drawings, other memorabilia from various periods of his life, and a great number of ...umbrellas.

Gnossienne 1 has been composed in 1890, before he met Suzanne Valadon, yet to me it somehow speaks of the feeling of "nothing but an icy loneliness that fills the head with emptiness and the heart with sadness" Satie was left with at the end of the 6 month relationship, the only love affair he ever had.

This is only a small extras of info from Wikipedia, where you can find more details and references to books on Satie.

+

The Gymnopédies, published in Paris starting in 1888, are three piano compositions written by French composer and pianist, Erik Satie. These short, atmospheric pieces are written in 3/4 time, with each sharing a common theme and structure. Collectively, the Gymnopédies are regarded as the precursors to modern ambient music - gentle yet somewhat eccentric pieces which, when composed, defied the classical tradition. For instance, the first few bars feature a disjunct chordal theme in the bass - first, a G-major 7th in the bass, and then a B-minor chord, also in the lower register. Then comes the one-note theme in D major. Although the collection of chords at first seems too complex to be harmonious, the melody soon imbues the work with a soothing atmospheric quality.

Satie himself used the term "furniture music" to refer to some of his pieces, implying they could be used as mood-setting background music. However, Satie used this term to refer to only some of his later, 20th century compositions, without specific reference to the Gymnopédies as background music. From the second half of the 20th century on, the Gymnopédies were often erroneously described as part of Satie's body of furniture music, perhaps due to John Cage's interpretation of them.


svētdiena, 2013. gada 18. augusts

You are the one that scares away my fears

All the madness in the world | Is killing me, you know | Even though I have been told | ‘Bout what is going on

You are the one that scares away my fears | The one that scares away my fears | You’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine | The one that scares away my fears

Seems like I am left alone | Between prejudice and hate | I’m so scared that you’ll be gone | So I can no longer wait for you to be

To be the one that scares away my fears | The one that scares away my fears | You’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine | The one that scares away my fears, yeah | You’re mine | You’re mine

You take away all my fears | You’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine, you’re mine

 

svētdiena, 2013. gada 14. aprīlis

Trial Before Pilate

Don't let me stop your great self-destruction. 
Die if you want to, you misguided martyr. 
I wash my hands of your demolition. 
Die if you want to you innocent puppet!

Kad Barijs Denens nodzied šo, vnm milzīgs emociju mikslis, lai kuro reizi klausītos.

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Oh! Me, too.

"I have one disease that's incurable — I'm easily bored. I'm fascinated by the idea of something, but its execution bores me." Richard Burton

svētdiena, 2012. gada 30. septembris

The Hours

“These days, Clarissa believes, you measure people first by their kindness and their capacity for devotion. You get tired, sometimes, of wit and intellect; everybody's little display of genius.”

svētdiena, 2012. gada 9. septembris

sestdiena, 2012. gada 8. septembris

Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии



Голова Альфредо Гарсии
В детстве мне снился один и тот-же сон: Что я иду весел, небрит, пьян и влюблен, И пою песни, распространяя вокруг себя Свет и сладость.
Теперь друзья говорят, что эти песни не нужны, Что они далеки от чаяний нашей страны; И нужно петь про нефть. Я устарел. Мне не понять эту радость.
Новости украшают наш быт Пожары, катастрофы, еще один убит И всенародная запись на курсы Как учиться бодаться;
На каждой странице - Обнаженная Маха; Я начинаю напоминать себе монаха - Вокруг нет искушений, которым Я хотел бы поддаться.

И я прошу - что было сил; Я прошу, как никогда не просил, Прошу - Заварите мне девятисил - и еще: Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии; Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии;
Вы - несостоявшиеся мессии и Население всей соборной России - Воздержитесь от торговли Головой Альфредо Гарсии; Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии.

Главная национальная особенность - понт; Неприглядно, слякотно и вечный ремонт - Говорят, с этим можно справиться, Если взяться дружно;
Но мешает смятенье в неокрепших умах; Засада в пригородах, медведь на холмах; И женщины носят матросов на головах, Значит - им это нужно;
Маразм на линий электропередач, Всадник с чашей Грааля несется вскачь; Но под копытами - Пересеченная распиздяйством местность;
Даже хоры ангелов в этом краю Звучат совсем не так, как в раю; То ли нужно менять слуховой аппарат - То ли менять окрестность.

И я прошу - что было сил; Я прошу, как никогда не просил, Прошу - Заварите мне девятисил - и еще: Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии; Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии; Вы - несостоявшиеся мессии и Население всей соборной России - Воздержитесь от торговли Головой Альфредо Гарсии; Унесите отсюда голову Альфредо Гарсии.