Gandrīz pēdējā dienā aizvilku savu slinko rumpi uz izstādi, un labi, ka tā. Jo bija ļoti interesanti. Tēma pietiekami patīkama (sarkans) un parocīgi mehāniska (ļaujot vienā izstādē salikt kopā dažnedažādus darbus).
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka Purmales un Brasliņa gleznas liek aizgrābtībā aizturēt elpu. Tiiiik skaisti!!!
Normunds Brasliņš. Sarkanā istaba. 2011 |
Līga Purmale. Pēcpusdiena. 1981 |