Коффбой. (Минздрав рекомендует!)

• Уже 55-ое августа, но как-то прохладно для лета.
• Меня переполняют 2 чувства: пессимизм и пофигизм. Поэтому у меня всё фигово, но мне как-то пофиг.
• Я часто говорю "как хотите" потому, что говорить "мне пофиг" некультурно.
• Мальчик, воспитанный блогерами, довел учитeльницу до истерики комментариями в дневникe.
• Когда полностью и безоговорочно доверяешь человеку, то получаешь одно из двух: или надёжного друга на всю жизнь, или урок на всю жизнь.
• – На какой вопрос нельзя ответить «да»?– Ты выспался?
• Иногда так хочется ударить человека, но он, сволочь, в мониторе.
• Хочу, чтобы ты любила меня, как Канье Уэст любит Канье Уэста.
• Хочу пиццу, колу, шоколадочки, булочки, конфетки и чего-нибудь пожрать.
• У каждого мужика есть три вида одежды: 1. На выход. 2. Домашняя. 3. Домашняя, в которой можно сходить в магазин.
• Не плачь. Ты не жирная. Просто родители специально заботливо откормили тебя, чтобы оградить от стриптиза и проституции.
• 3 буквы, а столько счастья. Е Д А
• В зелёном чае без сахара самое вкусное - это чувство собственного превосходства.
• - Ты меня любишь? - Да. - А как? - Как ни странно.
• Я лентяй-перфекционист. Меня раздражает бардак, но мне лень его убирать.
• Если я долго не беру трубку, то скорее всего идите нафиг!
• - Скажите, что заставляет вас напиваться каждый день? - Ничего не заставляет, я доброволец.
• Сначала настрою кучу планов на день, а потом мне лень.
• - У вас водка есть? - А тебе 18 есть? - А у вас лицензия есть? - Ну ладно, ладно, чего завелся-то сразу.
• Врач-рентгенолог не считает, что внутренний мир женщин очень сложный и какой-то особенный.
• Весна - аллергия. Лето - скука. Осень - депрессия. Зима - холод и простуда. Оптимизм - мой конек.
• —Вы наступили мне на ногу. —Приношу глубочайшие извинения, простите. —Мы же в московском метро. —А. Точно. Чтоб ты сдох, ублюдок.
• То состояние, когда жареной картошечки хочется больше, чем найти свое место в этом мире.
• Кто-то из великих  сказал, что женщинам нужно всего лишь внимание. Он хоть представлял себе, что значит это: "Всего лишь"?
• Я могу выдержать предательство от кого угодно, НО НИКАК НЕ ОТ КОТА, КОТОРЫЙ УШЕЛ НОЧЬЮ СПАТЬ В ДРУГУЮ КОМНАТУ, НЕТ!
• Господи, а можно наоборот? Утром хотеть жрать, а ночью спать!
• Ты поймешь всю крохотность годами накопленных знаний и опыта, когда семилетний ребенок спросит у тебя: «Почему шуршит кулек?»
• Если она одна на миллион, то таких, как она 7125 человек.
• Мама, смотри, я лежу на диване без планов на будущее.

More: https://twitter.com/koffboy 

Tests šmests

Kaut kas jāieraksta, velns zina kas.

E un V

Teuvo Tulio

Paldies draugiem, kas atnāk ciemos ar pārtiku un terapeitu, un aizvelk uz bezmaksas (!) Latvijas filmu maratona ietvaros izrādīto filmu par Teuvo Tulio. Es neko par šo te Tulio nezināju, bet tagad dikti gribētu noskatīties kādu viņa filmu.

Kas ir Teuvo Tulio? Diezgan mītiska persona. Vikipēdijā teikts, ka viņa tēvs esot turku un poļu izcelsmes, bet māte - latviešu un persiešu. Puika piedzima 1912. gadā un uzauga Latgalē, vecvecāku audzināts. Viņš domāja, ka tie ir īstie vecāki, un tikai vēlāk uzzināja, kas ir viņa mamma. Mamma uzradās atpakaļ Latgales miestā pēc Tulio vectēva nāves. Tolaik Tulio nemaz vēl nesauca Tulio, viņu sauca Teodors Tugajs, īsi - Fedja. Mamma paņēma 10 gadus veco Fedju un aizveda uz Somiju. Tur viņš nodzīvoja līdz savai nāvei 2000. gadā un ierakstīja savu vārdu Somijas kinovēsturē. Teuvo jaunībā sāka filmēties mēmajās filmās, bet vēlāk pievērsās kinorežijai. Viņa darbu zelta fonds tika radīts 20. gs. 30.- 50. gados. Tulio radīja pavisam 16 filmas un piedzīvoja gan slavu, gan ignoranci. 80. gados somi viņu atklāja no jauna. Tulio kaislīgās, ekspresīvās, iespaidīgās filmas ir neparasta un īpaša somu kino klasikas daļa, kas, starp citu, esot pamatīgi ietekmējusi Aki Kaurismeki.

Latvijā līdz 90. gadiem neviens nezināja, ka Tulio ir dzimis Latvijā. Patiesībā arī tagad to reti kurš zina, un Latgales ciemā, kurā nesen ir uzstādīts piemineklis Tulio, vietējie neizpratnē rausta plecus. Šis fakts ir iekļauts un garšīgi apspēlēts Kristīnes Želves filmā par Tulio, nosaukums "Fedja", kuru tad arī noskatījos 4. maijā. Želve ir uztaisījusi patiesi aizraujošu filmu par Tulio, radoši izmantodama visus (apjomā sāpīgi niecīgos) pierādījumus Teodora eksistencei Latvijā. Kristīne prasmīgi "savelk" kopā mazo Teodoru-Fedju ar Teuvo, Latviju ar Somiju, "tos laikus" ar "šiem laikiem", melnbalto ar krāsaino, uzminamo ar zināmo. Filmā ir pietiekami daudz stāstu (lasi, vārdu), bet šos stāstus padara dzīvus vizuālais - mākoņi, lauki, sejas (gan Latgalē safilmētās, gan sejas Tulio filmās)... Īsāk sakot, iesaku, noskatieties pie izdevības.

Bet es meklēšu izdevību noskatīties kādu Tulio filmu. Grāmatu - rakstu krājumu arī gribētos izlasīt.

Vērts izlasīt:
Kā Fedja kļuva par Teuvo Tulio (raksts Želves blogā)
Tulio par režisoru kļuva jau nomaļajā Latgales sādžā (intervija ar Želvi KDienā sakarā ar rakstu krājumu Fedja. Teodors. Tulio)
Kristīne Želve uzņēmusi filmu par latviešu izcelsmes somu kino režisoru Teuvo Tulio (lietišķs, relatīvi īss, bet diezgan izsmeļošs raksts nra.lv par filmu un saistīto)
Kristīne Želve. Fedja. Teodors. Tulio (īss, koncentrēts rakstiņš KDienā par attiecīgo rakstu krājumu)

Hate list

Nepiederu pie ļaužiem, kuriem kaifu sagādā ņemšanās ap to, kas nepatīk (tā vietā, lai pievērstos tam, kas patīk), bet man arī ir lietas, kas mani atkārtoti kaitina. Tāpēc nolēmu uztaisīt šo heitlisti. Mērķis neskaidrs, iespējams, vienkārši "norakstīt nost". Visu, kas ir uzkritis uz nerva, neatceros - parasti vispār to aizmirstu 3 sekundes pēc tam, kad esmu paniknojusies - bet dažas lietas uzpeld atkal un atkal, tajos mirkļos tad nu tās atceros... Citiem vārdiem, papildināšu sarakstu pēc apstākļiem un pēc vajadzības. Nu tad, aiziet!...

• Neciešu izteicienus iz sērijas "dzīve pēc 40 tikai sākas!" Helou?! Līdz 40 bija kas - cilvēks nedzīvoja??
• Neciešu izteicienus iz sērijas "viņš nodevās darbam par 120 procentiem". Helou?! 120 procenti neeksistē. 100 procenti ir maksimums.
• Neciešu, ja cilvēks atnāk uz ballīti un vazājas apkārt ar drūmu ģīmi. Nē, nav visiem jābūt nemitīgi smaidīgiem, bet ja galīgi nespēj savākties kaut cik pieklājīgā izskatā, tupi mājās. Nevienam saviesīgā pasākumā nav jāskatās uz citu īgnajām izteiksmēm. Pēdējais piemērs - Šarlīze Terona 2014. gada Oskaros. Ar ļoti retiem izņēmumiem, viņas feiss saglabāja šāda veida grimasi. WTF?!
• Ja pieaugušas sievietes sauc par meitenēm. Īpaši tās, kurām acīmredzami jau gadsimta ceturksni vairs nav jaunība. Es neteikšu, ka mani tas akurāt kaitina. Es saprotu, ka šīs tantes cenšas cita citu uzmundrināt, un varbūt ka tas nemaz nav tik slikti. Tomēr - man pārsvarā gadījumu tas tik un tā šķiet sasodīti stulbi. Un ikreiz, kad tāda tante nosauc/uzrunā MANI par meiteni, man jāsaraujas diskomfortā.
• Kaut kādas nesaprotamas astītes matos. Ne funkcionāla jēga, ne estētiska bauda. Kaut kāds pīīīīīī. Es tiešām nesaprotu, kāpēc. Nu, kāpēc???
• Bezgalīgā - un kļūdainā! - Marijas Antuanetes citēšana (par tām kūkām un maizi). Marija Antuanete nekad to nav teikusi. Mūslaikos nav pat jāiet uz bibliotēku, lai noskaidrotu tāda veida informāciju, pietiek iesist attiecīgos atslēgvārdus un iegūglēt. Bet nē, to nedarīs, turpinās vazāt šo stereotipisko, pseidokulturālo klišeju...
• Neciešu, ja cilvēkus dēvē par "cilvēciņiem".
• Neciešu, ja diskusijā oponents nevis diskutē par manis teikto, bet no pirksta izzīž kaut ko, ko es teikusi neesmu, un tad dedzīgi apstrīd to, gaidīdams no manis, lai es taisnojos, kālab es "tā teicu".
• Eksaltētā pārnopietnība, sludinot tāda veida muļķības kā "sievietēm noteikti jāvalkā svārki, jo viņas uzņem enerģiju no zemes". Pat ja mēs iztēlotos, ka nudien sievietes "uzņem enerģiju no zemes" ---- pasūdīga tā enerģija, ja tai spēj patraucēt lieka auduma kārta kājstarpē, ne? :)
• Izcili nevīžīga interpunkcija, ierakstot komentārus sociālajos tīklos vai rakstot īsziņas, vai citādi elektroniski komunicējot. Parasti iet roku rokā ar līdzīgi nevīžīgu gramatiku un banālu saturu. Raksturīgi: bārstīties ar daudzpunktēm, bagātīgi lietot izsaukuma zīmes (punkts kā pieturzīme netiek izskatīts), izvairīties no atstarpes taustiņa lietošanas, kur vajadzētu, un tendence spiest atstarpi starp tekstu un pieturzīmi. ("...kur.Esi !!... Kapc nezvani ??!!!!"; "Es un mana mīļais Dēliņš!!!!!..."; "Baudam rudeni.... Mmmm! .....")
• Paniska atteikšanās klikšķināt uz hipersaitēm. Te jāpaskaidro, ka nav runa par aizdomīgām saitēm no aizdomīgiem sūtītājiem - proti, gadījumiem, kuros ir augsta ticamība, ka zem saites atrodas vīruss. Nē. Runa ir par saitēm no pazīstamiem cilvēkiem elektroniskajā saziņā vai interneta tekstā, kurā nav pamata domāt, ka zem saites slēpjas kaut kas bīstams vai neiederīgs. Man bija liels pārsteigums uzzināt, ka tādi tipāži ir. Viņi vienkārši neklikšķina, nekad un neko, principiāli. Turklāt viņi turpina sarunu tādā tonī, it kā būtu saitē ieskatījušies, un tu, cilvēks, nevari saprast, kāpēc viņš turpina atkārtoti jautāt par kaut ko, par ko saitē ir izsmeļoši izlasāms!
• Novēlējums "Jauku dienu!" pasīvi agresīva un, kā likums, nejautāta (tātad uzspiesta) viedokļa nobeigumā.