Tikko pabeidzu lasīt, gribēju lasīt vēlreiz no sākuma.
Tā arī darīšu pēc Birmingemas.
sestdiena, 2010. gada 30. oktobris
pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris
RED
Retired, Extremely Dangerous ---- and pretty boring.
Filma reizēm atgādināja Ocean's Eleven, brīžiem - The Expendables, bet kopumā nedavilka ne līdz vienai, ne otrai. Labi, ka aktieri tādi, uz kuriem nav žēl paskatīties arī tik neasprātīgā un kopumā patizlā darinājumā. Tie daži jociņi, ko vērts redzēt, ir apskatāmi treilerī.
Neatceros, kur, bet vienā kritikā bija pareizi uzrakstīts, ka šī filma "simultaneously tries too hard and not hard enough".
Vislielākais pārsteigums man bija, ka, izrādās, šai aktrisei jau 46 gadi. Filmā izskatījās, ka 25.
Filma reizēm atgādināja Ocean's Eleven, brīžiem - The Expendables, bet kopumā nedavilka ne līdz vienai, ne otrai. Labi, ka aktieri tādi, uz kuriem nav žēl paskatīties arī tik neasprātīgā un kopumā patizlā darinājumā. Tie daži jociņi, ko vērts redzēt, ir apskatāmi treilerī.
Neatceros, kur, bet vienā kritikā bija pareizi uzrakstīts, ka šī filma "simultaneously tries too hard and not hard enough".
Vislielākais pārsteigums man bija, ka, izrādās, šai aktrisei jau 46 gadi. Filmā izskatījās, ka 25.
sestdiena, 2010. gada 23. oktobris
The Social Network
Kopš brīža, kad redzēju treileri, ieziņkārojos un iekārojos apskatīt.
Filma, manuprāt, nav tik laba, kā lielākā daļa kritiķu apgalvo. Drusku par daudz izdarīšanās un iztaisīšanās, drusku par maz satura un dziļuma. Tomēr bija interesanti apskatīties. Ļoti labi aktierdarbi visās galvenajās lomās.
Kārtējo reizi lika aizdomāties par to, cik daudz paralēlu pasauļu ir / notiek vienlaicīgi. Un dažās mēs piedalāmies, par to pat nenojaušot.
Tai pašā laikā - visiem sāp vienādi, visi mīl vienādi, visi vēlas tikt pieņemti, atzīti, mīlēti, novērtēti....
Un viena no spilgtākajām filmas premisām - visu, ko džeki dara, viņi dara tāpēc, lai dabūtu pussy. It kā baigi vienkāršoti un reducēti, bet - laikam tak tā arī ir. Nabadziņi. :)
P.S. 2008. gada intervija ar reālo Marku Cukenbergu.
Filma, manuprāt, nav tik laba, kā lielākā daļa kritiķu apgalvo. Drusku par daudz izdarīšanās un iztaisīšanās, drusku par maz satura un dziļuma. Tomēr bija interesanti apskatīties. Ļoti labi aktierdarbi visās galvenajās lomās.
Kārtējo reizi lika aizdomāties par to, cik daudz paralēlu pasauļu ir / notiek vienlaicīgi. Un dažās mēs piedalāmies, par to pat nenojaušot.
Tai pašā laikā - visiem sāp vienādi, visi mīl vienādi, visi vēlas tikt pieņemti, atzīti, mīlēti, novērtēti....
Un viena no spilgtākajām filmas premisām - visu, ko džeki dara, viņi dara tāpēc, lai dabūtu pussy. It kā baigi vienkāršoti un reducēti, bet - laikam tak tā arī ir. Nabadziņi. :)
P.S. 2008. gada intervija ar reālo Marku Cukenbergu.
trešdiena, 2010. gada 20. oktobris
Larry David
Līdz šim kaut kā bija pagājis garām (okei, vienīgi biju šamo redzējusi aktiera kapacitātē iekš Whatever works). Feins, feins onkulis. Pavej. (Un te tas pats uzrakstīts.)
That’s what I am now, a “rich prick.” Prick always follows the word rich. If you’re rich, you’re a prick. Just the way schmuck always follows the word poor. So I went from a poor schmuck to a rich prick without hardly any transition. Of course, I was a poor schmuck longer than I’ve been a rich prick, and frankly, I’m not that much happier as a prick than a schmuck.
Bet man jau nebūs laika apskatīt Seinfeld. Labi, ka Jūtūbā ir visādi jauki krikumi no Curb Your Enthuziasm. Un galvenais - viņa burvīgās intervijas.
That’s what I am now, a “rich prick.” Prick always follows the word rich. If you’re rich, you’re a prick. Just the way schmuck always follows the word poor. So I went from a poor schmuck to a rich prick without hardly any transition. Of course, I was a poor schmuck longer than I’ve been a rich prick, and frankly, I’m not that much happier as a prick than a schmuck.
Bet man jau nebūs laika apskatīt Seinfeld. Labi, ka Jūtūbā ir visādi jauki krikumi no Curb Your Enthuziasm. Un galvenais - viņa burvīgās intervijas.
otrdiena, 2010. gada 19. oktobris
eat pray love
Nu, aizgāju. Neobligāts nieks, bet tā jau nekas.
Galvenās varones problēmas lielākoties likās neaktuālas un/vai pašradītas un/vai infantilas (kaut gan es neapšaubu, ka ciešanas šādos gadījumos var būt īstas un patiešām sāpīgas). Neatceros kur, bet par to grāmatu bija pateikts viens asprātīgs komentārs: "grāmata tiem, kas sevi pazaudējuši, un nekādi nevar atrast, jo nezina, kas īsti jāmeklē".
Nepiekritīšu daudziem komentētājiem viskur, ka "Džūlija Robertsa kā aktrise ir apaļa nulle". Nu nav, nav tik traki. Tai pašā laikā, piekrītu - neko aktieriski dižu viņa tamā filmā nedara gan. Toties viņas starojošais smaids ir vērtība pati par sevi, kas spēj absolūti piepildīt attiecīgo brīdi un dzēst visas vēlmes pēc jelkā vēl.
Filmā bija viens moments, kas aizķēra, samitrināja acis, ielika kamolu kaklā - Ričarda Dženkinsa izcili nospēlētā epizode, kurā viņš atklāja sava varoņa sāpi.
Kas attiecas uz dolce far niente - tur es sēdēju un augstprātīgi ķiķināju. Bet ne jau visiem ir Melnā Josta iekš dolce far niente, kā man. :) Nīkuļi.
Lieki piebilst, bet - skaidrs, ka dikti skaistas bildes, bezgala seksīgs Bardems.
Pats labākais, ka kopā ar Aivu pēc filmas devāmies apmeklēt terapeitu:
Galvenās varones problēmas lielākoties likās neaktuālas un/vai pašradītas un/vai infantilas (kaut gan es neapšaubu, ka ciešanas šādos gadījumos var būt īstas un patiešām sāpīgas). Neatceros kur, bet par to grāmatu bija pateikts viens asprātīgs komentārs: "grāmata tiem, kas sevi pazaudējuši, un nekādi nevar atrast, jo nezina, kas īsti jāmeklē".
Nepiekritīšu daudziem komentētājiem viskur, ka "Džūlija Robertsa kā aktrise ir apaļa nulle". Nu nav, nav tik traki. Tai pašā laikā, piekrītu - neko aktieriski dižu viņa tamā filmā nedara gan. Toties viņas starojošais smaids ir vērtība pati par sevi, kas spēj absolūti piepildīt attiecīgo brīdi un dzēst visas vēlmes pēc jelkā vēl.
Filmā bija viens moments, kas aizķēra, samitrināja acis, ielika kamolu kaklā - Ričarda Dženkinsa izcili nospēlētā epizode, kurā viņš atklāja sava varoņa sāpi.
Kas attiecas uz dolce far niente - tur es sēdēju un augstprātīgi ķiķināju. Bet ne jau visiem ir Melnā Josta iekš dolce far niente, kā man. :) Nīkuļi.
Lieki piebilst, bet - skaidrs, ka dikti skaistas bildes, bezgala seksīgs Bardems.
Pats labākais, ka kopā ar Aivu pēc filmas devāmies apmeklēt terapeitu:
ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris
White Oleander
Kādu laiku mani nebija nekas tik ļoti "uzrunājis" (lai kā man neriebtos šis vārds, pārsteigta secinu, ka nevaru atrast semantisku analogu), kā filma White Oleander. Biju gribējusi to apskatīt jau kādu laiku, bet kaut kā nesanāca. Grāmatas tulkojums latviešu valodā arī stāvēja man plauktā jau sen, bet nekad nebija īstais garastāvoklis lasīt.
Pārbraucot no LT pirmdiensvakarā jutos tieši tik izkakāta krizdole, lai reizi pa daudzām nedēļām ieslēgtu TV. Un šeku reku, uzbrauzējot - šī filma!
Okei, filma nav nevainojama, it īpaši, ja sāk salīdzināt ar grāmatu. Un vēl es nesaprotu, kāpēc atsauksmēs visi jūsmo par Renē Zelvēgeri filmā. Viss jau labi ar šīs aktrises sniegumu, bet man viņas feiss bezgalīgi krita uz nerviem. (Es nesolīju, ka būšu politkorekta.) Pie tam - grāmatā Klēras tēls, kā skaidri un gaiši norādīts un detalizēti aprakstīts, bija Odrijas Hepbernas tipāžs! Bet, nu, lai paliek. Mišela Feifere bija laba, Robina Raita - ļoti laba. Bet pats satriecošākais bija tas, ko uz ekrāna darīja Alisona Lomane. Spēcīgi!
Pēc filmas beidzot izlasīju grāmatu. Labs Silvijas Brices tulkojums. Grāmata daiļrunīga. Par izdzīvošanu, par mīlestību, par naidu. Par to, cik daudz ir paralēlu pasauļu. Par "this is a men's world." Un daudz ko citu.
Nopriecājos, ka grāmata bija plauktā. Reizēm es mīlu savus grāmatu plauktus, pat ja brīžiem es skatos uz tiem un nesaprotu, ko šīs papīra tonnas dara manā mājā.
Pārbraucot no LT pirmdiensvakarā jutos tieši tik izkakāta krizdole, lai reizi pa daudzām nedēļām ieslēgtu TV. Un šeku reku, uzbrauzējot - šī filma!
Okei, filma nav nevainojama, it īpaši, ja sāk salīdzināt ar grāmatu. Un vēl es nesaprotu, kāpēc atsauksmēs visi jūsmo par Renē Zelvēgeri filmā. Viss jau labi ar šīs aktrises sniegumu, bet man viņas feiss bezgalīgi krita uz nerviem. (Es nesolīju, ka būšu politkorekta.) Pie tam - grāmatā Klēras tēls, kā skaidri un gaiši norādīts un detalizēti aprakstīts, bija Odrijas Hepbernas tipāžs! Bet, nu, lai paliek. Mišela Feifere bija laba, Robina Raita - ļoti laba. Bet pats satriecošākais bija tas, ko uz ekrāna darīja Alisona Lomane. Spēcīgi!
Pēc filmas beidzot izlasīju grāmatu. Labs Silvijas Brices tulkojums. Grāmata daiļrunīga. Par izdzīvošanu, par mīlestību, par naidu. Par to, cik daudz ir paralēlu pasauļu. Par "this is a men's world." Un daudz ko citu.
Nopriecājos, ka grāmata bija plauktā. Reizēm es mīlu savus grāmatu plauktus, pat ja brīžiem es skatos uz tiem un nesaprotu, ko šīs papīra tonnas dara manā mājā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)