otrdiena, 2010. gada 28. decembris

A Home at the End of the World

Vispirms uzdūros filmai (tiesa, tikai no vidus). Neko nesapratu - it kā jau nebija slikti, bet labi arī laikam ne. Viens bija skaidrs - ka ļoti, ļoti dīvaini.

Tad atcerējos, ka plauktā taču stāv Kaningema romāna tulkojums latviski. Ķēros beidzot klāt pie lasīšanas. Izrādījās pērle. Un kad visu tā apraksta, kā Kaningems, tad it nekas vairs nav dīvaini. Precīzi, izsmeļoši, nevainojami. Un viss ir īsts un reāls.

NB! Tulkojums ļoti labs. Silvija Brice.


trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Decemba vidus ir priecīgs

  • Zigmunda suši - best sushi ever!
  • Kalnciema ielas tirdziņš nudien ir tik jauks, kā stāsta.
  • Sancis ar Dumbri un Texas Hold'em, un diezgan izdevies chili con carne.
  • Laima + Franču kafejnīca + Jarmarka = burvīga svētdiena.
  • Egle! Mīla no pirmā acu uzmetiena. Jaunais izrotāšanas koncepts arī rullē.

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Latvieši esot visur

Tāaaa. Izlasīju un arī V iedevu izlasīt. Šams teica - "Lubene!" (bet izlasīja nedabiskā ātrumā, nemaz nezināju, ka šis spēj tik ātri lasīt. Teicās, ka tiešlasījumā, ne pa diagonāli). Well, ir jau arī. Bet nu interesanta tik un tā. Bija jautri lasīt. Vienkopus visādi mīti, priekšstati, patiesības, puspatiesības un ceturtdaļpatiesības par latviešiem un citiem ļaudīm iz Latvijas. Iesaku!

Lūk, Bereļa intervija ar "Latvieši ir visur" autoru.


About today

Today is the first day of the rest of your life. Don't fuck it up!

Memoirs of a Geisha

Filma, ko grūti skatīties, bet arī -- ēeeeh, tik skaisti! Kaut gan katrs  īsts japanofīls droši vien ir šausmās. Pat es atšķīru, ka šīs nu nav japānietes - pārāk smukas [gigi] - jā, izrādījās, ķīniešu aktrises. Un kas tur ir ar to nevainības pārdošanu, tam tak it kā nevajadzēja notikt?!

Bet mazā meitene, Suzuka Ohgo - aktrise no dieva žēlastības. Wow.

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

Terapeits

Vakar labi daudz terapeita ar Aivu. Laikam pat par daudz, vakarā drūms noskaņojums un naids pret pasauli. Mārrutks zina, kāpēc. Jo terapijas process bija ārkārtīgi patīkams, kā jau vienmēr. :)

Negribu ne ar vienu sarunāties.... ēeee... vismaz divas nedēļas.

Un ienīstu, ja atnāk cilvēki un sagaida (slepus vai atklāti), ka viņiem dos ēst. Tikpat ļoti ienīstu, ja atnāk un neēd to, ko dod, vai neēd vispār. Interesanti, kā būs šovakar. [Nevaru saņemties neko iztaisīt un nevaru saņemties iestāstīt sev, ka nekas nav jātaisa.]

Un laikam nebūs pat terapeita, jo šodienas terapeits jau tukšs.