Vakar labi daudz terapeita ar Aivu. Laikam pat par daudz, vakarā drūms noskaņojums un naids pret pasauli. Mārrutks zina, kāpēc. Jo terapijas process bija ārkārtīgi patīkams, kā jau vienmēr. :)
Negribu ne ar vienu sarunāties.... ēeee... vismaz divas nedēļas.
Un ienīstu, ja atnāk cilvēki un sagaida (slepus vai atklāti), ka viņiem dos ēst. Tikpat ļoti ienīstu, ja atnāk un neēd to, ko dod, vai neēd vispār. Interesanti, kā būs šovakar. [Nevaru saņemties neko iztaisīt un nevaru saņemties iestāstīt sev, ka nekas nav jātaisa.]
Un laikam nebūs pat terapeita, jo šodienas terapeits jau tukšs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru