Tā. Varu konstatēt triljono reizi, ka mans nodoms regulāri papildināt jel ko, kas kaut minimāli atgādinātu tādu kā dienasgrāmatu - jebkurā žanrā -, ir izgāzies.
Šeit pagājšgad vēlā rudenī nolēmu piefiksēt visādas izklaides lietas, kas daiļojušas manu dzīvi. Nu, tur, grāmatas, filmas, mūzika un tādā garā. Tāpēc, lai pašai neaizmirstos un lai atskatoties varētu ar prieku atcerēties to vai citu baudīšanas gadījumu. Jo es neko neatceros! Jautājumi, kādus šad tad presē iedrukā, uzdotus visādiem slavenībām, kā "Ko jūs pašlaik lasāt?" / "Jūsu mīļākā filma?" / "Kādi pagājušā gada kultūras dzīves notikumi jūs ir iepriecinājuši visvairāk?" mani varētu iedzīt pilnīgā stuporā. Nu neatceros es to nosaukumus un pat pašus apskatīšanas, piedalīšanās, redzēšanas, lasīšanas faktus neatceros!!! Es varbūt vienīgi varētu par konkrētu filmu vai grāmatu pateikt - ā, jā, šo? - redzēju/neredzēju, iespaids tāds vai šitāds. Bet arī ne par katru. Paldies dievam, es neesmu slavenība un man neko tādu neviens nejautās, tā ka publiska izgāšanās man laikam nedraud. Bet pašai sev atgādināt gribējās. Nja.
Ē, ko nu vairs. Ap gadu miju un šī gada sākumu aplūkotās filmas un palasītās grāmatiņas ir nogrimušas manas apziņas vēstures mēslainē. Un vēl es nesaprotu, kāpēc es ne vārda neesmu bildusi par operu (vakar pēkšņi atcerējos), uz kuru es biju aizgājusi decembrī un kura manī izraisīja visai asas izjūtas, piemēram, īgnumu par Vertera un visu pārējo varoņu nedziedējamo stulbumu un no tā izrietošo problēmu, un, piemēram, asaras acīs - no šausmīgi skaistas mūzikas un no dusmām par to, ka es līdzcietīgi raudu --- par spīti tam, ka visi operas varoņi ir pilnīgi ķēmrauši! Ā, un vēl operā bija riebīgi auksti un pūta vējš, nesaprotu, kā tās pusplikās jaunkundzes varēja to izķeipt - es jau savā žaķetītē saltin salu.
Nu jā, bet vakar es aizgāju paskatīties "Seržanta Lapiņa atgriešanos". Bija smieklīgi, bija interesanti, bija aizraujoši skatīties vairākus aktierdarbus (visspēcīgākais bija Gatis Gāga - bravo!), bet tas arī viss. Tipiski latviešu filmām - skatītājs beigu beigās pieceļas, parausta plecus un paprasa "Nu un tad?". Nu neko, tad. Ainiņas bija, daudzas un labas. Filma... laikam nebija.
Bet ja gribas palasīt kaut ko vai paskatīties klipiņus un tā, šeit ir viskautkas par filmu. Arī linki uz atsauksmēm. (Palasīju, daudzām piekrītu.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru